Būvdarbu iepirkumi Latvijā.

Šī tirgus galvenā struktūras iezīme ir plaisa starp vidējo vērtību un mediānu. EUR 1,0M vidējā iepirkuma vērtība nav tipisks darījums. To uz augšu paceļ daži ļoti lieli būvdarbu un infrastruktūras iepirkumi.

EUR 134K mediāna daudz precīzāk rāda, kādā apjomā notiek ikdienas iepirkumi un ar kādu budžetu piegādātājam jārēķinās, vērtējot savas iespējas. Tāpēc piedāvājumu jauda jāplāno pēc tipiskā darījuma, bet lielie iepirkumi jāuztver kā atsevišķas, resursietilpīgas izaugsmes iespējas. Pieprasījums nav centralizēts pie viena pasūtītāja vai vienas nozares.

Pašvaldībām, slimnīcām, universitātēm un valsts kapitālsabiedrībām ir atšķirīgi budžeta cikli, tehniskās prasības un atkārtojošies iepirkumu modeļi. Tas samazina jēgu skriet pakaļ katram lielākajam paziņojumam. Daudz vērtīgāk ir kartēt pircējus un kategorijas, kur jūsu kompetence atkārtojas un kur iepriekšējā pieredze dod praktisku priekšrocību.

Secinājums: jāmeklē nevis lielākais iepirkums, bet piemērotākais atkārtojamais pieprasījums. Atklātā vērtība ir koncentrēta augšgalā, tomēr uzvarētāju loks nav slēgts. 52 % uzņēmumu periodā ieguva tieši vienu līgumu.

Tas rāda, ka konkurence ir nopietna, bet tirgū regulāri ienāk arī uzņēmumi bez plašas uzvaru vēstures. Jaunpienācējam nav jācenšas uzreiz pārspēt lielākos būvniekus visos segmentos. Jāizvēlas iepirkumi, kuros atkārtotais pircēja pieprasījums, līguma apjoms un uzņēmuma faktiskā kapacitāte sakrīt.

Tādā vietā atvērtība kļūst par reālu iespēju, nevis statistisku solījumu.