IT pakalpojumu iepirkumi Latvijā.

Vidējais IT pakalpojumu iepirkums šeit nav tipisks darījums. To būtiski paceļ daži lieli būvniecības un infrastruktūras projekti, kamēr mediāna EUR 80K rāda daudz zemāku ikdienas darījumu līmeni. Tāpēc EUR 137,9M kopējā vērtība un EUR 472K vidējais rādītājs jālasa piesardzīgi.

Piegādātājam jānodala neregulāri liela mēroga projekti no atkārtojamiem iepirkumiem, kuros var veidot stabilu pozīciju. Secinājums: tirgus dziļums atrodas zem vidējā rādītāja. Pieprasījums nav atkarīgs no viena pasūtītāja.

To veido ap 140 aktīvu organizāciju ar atšķirīgiem pirkšanas cikliem. Pašvaldībām, slimnīcām, universitātēm un valsts uzņēmumiem vajadzības atkārtojas, taču ne vienā ritmā un ne ar vienādām prasībām. Piecu lielāko pasūtītāju daļa sasniedz 51% no publiski norādītās iepirkumu vērtības.

Tā ir pasūtītāju koncentrācija, nevis viens centrāls pārdošanas kanāls. Stratēģija ir atrast pasūtītājus un kategorijas, kur jūsu atbilstība atkārtojas. Secinājums: jāseko pirkšanas modeļiem, nevis tikai lielākajam iepirkuma paziņojumam.

Vērtība koncentrējas augšgalā, bet tirgus nav slēgts jaunpienācējiem. 66% uzvarētāju šajā periodā noslēdza tikai vienu līgumu. Tas nozīmē sīvu konkurenci un vienlaikus reālu iespēju iekļūt tirgū.

Lielais līgums nav vienīgais ceļš. Labāka iespēja rodas tur, kur līguma apjoms atbilst jūsu kapacitātei, prasības atbilst pieredzei un pasūtītājs pērk atkārtoti. Mediānais piedāvājuma sagatavošanas laiks ir 23 dienas, tāpēc priekšrocību dod disciplinēta atlase un ātra rīcība.

Secinājums: konkurētspēju veido precīza izvēle, nevis mēģinājums aptvert visu tirgu.